Loading...
Loading...

SMĀRDES KAUJA UN PIEMINEKLIS

SMĀRDES KAUJA 25.7.1916

1916. gada 25. jūlijā šajā vietā notika Smārdes kauja, kurā somu militāro inženieru rota, kas ietilpa Prūsijas 27. karaliskā jēgeru bataljona sastāvā, cīnījās kopā ar vācu karavīriem no 1. rezerves jēgeru bataljona. Pusnakts uzbrukuma mērķis bija iznīcināt Krievijas karaspēka uz priekšu izvirzītās pozīcijas. Uzbrukums izdevās un somu militārie inženieri no saviem vācu komandieriem saņēma atzinību par drosmi kaujas laukā.

Katru gadu, kaujas gadadienā, 25. jūlijā, Somijas armijas inženieru korpuss atzīmē “Smārdes dienu”. Šajā dienā tiek pieminēti militārie inženieri, kuri piedalījās Smārdes kaujā un vēlāk veidoja neatkarīgās Somijas armijas militāro inženieru vienību kodolu.

Smārdes kaujas piemineklis

Smārdes kaujas 100. gadadienā, 2016. gada 25. jūlijā kaujas vietā tika atklāts piemineklis par godu somu jēgeriem – militārajiem inženieriem.

IMG_7185_kuva_Seppo_Suhonen_pieni

Foto: Seppo Suhonen.

Pieminekļa simbolika

Pieminekļa iegravējumi zelta krāsā simbolizē Smārdes kauju, somu jēgeru militāro inženieru ieroču šķiru un somu jēgeru nozīmīgākos simbolus. Uz pulētas ovoīdu granīta virsmas ir jēgeru emblēma. Zelta jēgeru emblēmai seko saules simbols stilizētas eksplozijas formā un militāro inženieru darbarīki – cirvis un cirtnis. Zem emblēmām iegravēts kaujas vietas nosaukums un datums – gada skaitlis 1916 ir sadalīts divās daļās, kurām pa vidu ir datums 25 un septītais mēnesis romiešu cipariem VII.

Stilizēta saule simbolizē arī somu jēgeru galveno mērķi – nodrošināt Somijas neatkarības ausmu.

Muistomerkki_kuva

Foto: Iikka Ellilä.

Pieminekļa īpašais akmens

Smārdes kaujas piemineklis ir veidots no unikāla somu ovoīdu granīta, kam piemīt lodveida raksts. Granīts ir iegūts un apstrādāts Somijā, Savitaipalē, darbu ir veikuši  akmenskaltuves Sorvikivi Oy meistari. Piemineklis ir 4,2 m augsts un aptuveni 5 tonnas smags.

Smārdes pieminekļa granīts sastāv no lielām gaiši pelēkām ahāta izskata bumbām, starp kurām ir matrikss. Galvenie minerāli granīta sastāvā ir laukšpats, plagioklāzi un kvarcs, kā arī tumši brūnais biotīts. Nelielā daudzumā šādā granīta ir arī fluorīts, muskovīts, titanīts un cirkonijs.

Pasaulē ir zināmas apmēram 180 ovoīdu granīta ieguves vietas, no kurām apmēram 100 atrodas tieši Somijā. Daļa no šīm atradnēm ir aizsargājama, jo šie granīti ir unikāli. Un tikai daļā no šīm vietām granīts tiek iegūts nelielā daudzumā.

Ovoīdu granīts ir radies sacietējot lavai, valdot īpašiem tam labvēlīgiem apstākļiem. Tomēr, attiecībā uz šī granīta rašanos,  geologiem vēl nav viss skaidrs. Šo granītu retums un skaistums padara tos īpašus.

Vairāk par šī grantīta veida ģeologisko informāciju angliski: Lahti, Seppo I.: Orbicular rocks in Finland, pp. 97-98.  Espoo: Geological Survey of Finland, 2005. ISBN 951-690-911-6. http://tupa.gtk.fi/julkaisu/erikoisjulkaisu/ej_047_pages_097_098.pdf