Loading...
Loading...


Smārde – somu jēgeru-militāro inženieru uzbrukuma kauja 25.7.1916

Smārdes kaujai ir svarīga loma Somijas militārajā vēsturē. Kaujā piedalījās 27. Jēgeru bataljona militāro inženieru rota, kura bija izveidota no somu brīvprātīgajiem un cīnījās kopā ar vācu karavīriem no 1. rezerves jēgeru bataljona.

Uzbrukums sākās pusnaktī. Tā mērķis bija iznīcināt Krievijas karaspēka priekšējās pozīcijas. Uzbrukums izdevās, kā bija plānots, somu militārie inženieri cīnījās drosmīgi un uzdevumu veica ar godu.

Kaujas gadadienā, 25. jūlijā, Somijas militāro inženieru vienības svin “Smārdes dienu”. Tiek godāta kaujā piedalījušos jēgeru – militāro inženieru piemiņa. Tieši viņi veidoja neatkarīgās Somijas militāro inženieru ieroču šķiras kodolu. Kaujas 100. gadadienā, 2016. gada 25. jūlijā, Smārdē tika atklāts somu jēgeriem veltīts piemineklis.

Somu militāro inženieru apmācība un inženieru rota

Somu brīvprātīgo rotas apmācībā Vācijas Lokštedā (Lockstedt) īpaša uzmanība tika pievērsta militārajām inženierzinātnēm, galvenokārt – spridzekļu pielietošanai.  Vāciešu plāns bija izmantot apmācītos somus savās operācijās Krievijas frontes ziemeļos.

Kad somu brīvprātīgo skaits pieauga, Lokštedā tika izveidota mācību vienība (Ausbildungstruppe Lockstedt), kurā papildus kājnieku vienībām tika izveidota arī inženieru rota. Līdz 1918. gada februārim tajā dienēja 343 jēgeri.

Smārdes kauja

1916. gada pavasarī mācību vienība tika pārveidota par Karaliskās Prūsijas 27. Jēgeru bataljonu (Königlich Preussisches Jägerbataillon Nr 27), kurš tika nosūtīts iegūt pieredzi Vācijas Austrumu frontē. Jēgeri tika dislocēti pie Misas upes, kur viņi atradās rezervē un veica kaujas lauka iekārtošanas darbus. Jūlijā rota saņēma pārsteidzošu uzdevumu – doties atbalstīt vācu bataljonu izlūka uzbrukumā, lai ieņemtu krievu uz priekšu izvirzītās pozīcijas un iznīcīnātu nocietinājumus. Saskaņā ar Vācijas praksi kaujinieku komandai bija nepieciešami 2 līdz 3 speciāli apmācīti kaujas inženieri, kas pavadītu katru grupu.

24. jūlija pusdienlaikā somu jēgeru rota, kurā bija gandrīz 200 vīri, pievienojās vācu 1. Rezerves bataljonam, kas vācu karavīros izraisīja izbrīnu. Klusi sarunājoties un iepazīstot vienam otru kareivji ķērās pie uzdevuma. Pusnaktī viņi jau bija Smārdē, ciemata dienvidos, gatavi uzbrukumam.

Uzbrukumā devās pusnaktī. No sākuma, neskatoties uz atklāto vietu, tas notika ienaidnieka nepamanīts, bet tad, kad somi un vācieši tika līdz lauka vidum, krievi atklāja uguni. Vācu bataljons ar somu atbalstu iebruka ienaidnieka pozīcijās divās vietās. Viena grupa izsita ienaidnieku no ieņemtajām pozīcijām un otra – iznīcināja.

Uzbrukums izdevās un uzdevums tika izpildīts. Tomēr daži kareivji virzījās uz priekšu pārak ātri un piekļuva pārāk tuvu krievu pozīcījām, kā rezultātā viņi kļuva par mērķi ne tikai ienaidnieka, bet arī savas artilērijas un granātmetēju šāviņiem. Sekojot komandai  “Kehrt Marsch” vienības atkāpās, ņemot līdzi gan ievainotos, gan gūstekņus, daudzus no kuriem  saņēma gūstā tieši somi.

Rītausmā feldšeri devās pakaļ ievainotajiem un kritušajiem, starp kuriem bija arī viens somu jēgeris – jūrnieks no Rēkiles novada (Rääkkylä) Pāvo Heiki Kinnunens (Paavo Heikki Kinnunen). Savukārt jēgers Mati Jako Felts (Matti Jaakko Fält) ievainots (zaudējis aci) klīda trīs dienas pa “nevienam nepiederošu” un arī ienaidnieka teritoriju, kamēr neatrada savējos. Par saviem nopelniem viņš saņēma apbalvojumu – Dzelzs krustu. Gadu vēlāk, viņš saņēma arī Koka krustu, būdams Hannoveres hospitālī, kur arī nomira. Smārdes kaujā tika ievainoti vēl deviņi somu jēgeri. Vācišiem bija 8 bojā gājušie un 43 ievainotie (Mees un Wittig 1929). Nakts kauja bija ļoti sīva. Izdevies uzbrukums un somu jēgeru loma tajā tika atzinīgi atzīmēti 8. Armijas pavēlē.

Somu prasmes tika ne tikai atzinīgi novērtētas no komandieru puses. 8 jēgeri tika apbalvoti ar otrās šķiras Dzelzs krustu.

Smārdes kaujas nozīme

Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām kaujām, neskatoties uz to, ka tajā piedalījās tikai militāro inženieru rota. Īpasu nozīmi šai kaujai piešķir arī fakts, ka jēgeru bataljons piedalījas uzbrukuma kaujā, kurā tika izmantota priekš tā laika jauna taktika (Stosstruppentaktik).

Profesors Matti Lauerma šīs kaujas nozīmi raksturo šādi: Smārdes kauja ienāca jēgeru bataljona vēsturē ka īpašs notikums, jo tā bija vienīgā uzbrukuma kauja, kurā vienlaikus piedalījās tik daudz jēgeri. Zaudējumi šajā kaujā bija lieli, bet iegūtā pieredze, ticība saviem spēkiem un slava bija tā vērti.

“Smārdes diena” ir kļuvusi par somu militaro inženieru oficiālo svētku dienu, kura tika svinēta pat kara gados. Jēgeru piemērs uzliek pienākumu mūsdienu militārajiem inženieriem, kuri uzskata par goda lietu gan uzturēt kaujas gatavību, gan attīstīt kājinieku kaujas iemaņas. Jēgeru sauklis bija “Ar cērtēm par Tēvzemi!”

LtCol, Doctor of Military Sciences Vesa Valtonen